Pārjautājot māksliniekam, kādu liksim izstādei nosaukumu, Osvalds Zvejsalnieks atbild, -mūžs. Pirmajā mirklī kādam tas var šķist pārāk apcerīgs vai sentimentāls izstādes apzīmējums, tā, iespējams, mākslinieks pats jutās tajā mirklī, kad par to runājām un atlasījām darbus izstādei. Bet, paskatoties uz darbu kopumu un mākslinieka paveikto Latvijas (īpaši Latgales) glezniecībā, kultūrā, sabiedriskajā dzīvē un dzīvē kopumā, protams, šim lielajam vārdam MŪŽS novelkama vienādības zīme ar PADARĪTO un vēl DARĀMO.
Izstāde MŪŽS ir atskaites punkts un vienādības zīme, nodeva un cieņas apliecinājums Latgales ainavai, – vai tā ir jau studentu gados iemīļotā Krāslava ar tās ziedu pļavām un dārziem un neaprakstāmo, bet krāsās nododamo koka viensētu vienkāršību un sirsnību. Tā ir Latgale ar neskaitāmajiem baznīcu siluetiem Rēzeknē, Ludzā, Daugavpilī, Aglonā, Varakļānos un citur, caurstrāvojot dažādu gadalaiku noskaņās un toņkārtās izjusto un caur gara spoguli paspilgtināto, kā to mākslinieks dara, redzot spožāku, daudzkrāsaināku, bet nesamākslotu.
Izstādes atskaitē nenoliedzami būtiski parādīt Spānijā tapušās kompozīcijas, kuras ir tikpat organiskas un dzīvespriecīgas kā Latgales vidi raksturojošās ainavas, tajās virmo maģiskums un vienkāršība, un tajā pat laikā savas piederības apzināšanās Latgalei, kuru mākslinieks mīl sirdī un darbos, nevis lozungos vai patosā. Īpašu vietu mākslinieka daiļradē ieņem darbi no cikla Etnogrāfija, kas kā mākslinieka negaidīts atradums dabā spilgti atšifrē gadsimtiem agrāk veidoto ziedu rakstu etnogrāfiskās Latgales segās uz tumšā laukuma fona, kas nav nekas izdomāts vai samākslots, bet kā vienkāršs un pašpietiekams paņemts no dabā redzētā.
Osvalda Zvejsalnieka lielā mūža mīlestība ir plenērs, gleznošana dabā, neatkarīgi no laikapstākļiem un vietas, draugu mākslinieku pulkā, sarunās, paveiktā analīzē un kultūrtelpas maiņā.
Katrs darbs izstādē izstrāvo mākslinieka lielo gara un dzīves gudrību, vienkāršību un cilvēcību – to, kāds mākslinieks patiesi ir. Izstādē neizpaliek ikoniskās kompozīcijas par Piekto gadu, kuras tapušas dažādos gados, ik pa laikam šo tēmu aktualizējot un atkārtojot. Spilgtu atskatu senākā pagātnē, izstādei piešķirot kopumā 50 gadu radošās darbības ieskatu, sniedz kompozīcijas no pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem. Tās apskata agrīno māksliniecisko veikumu, no kura veidojies un attīstījies plašākai sabiedrībai ar šodienas rokrakstu atpazīstamais Osvalds Zvejsalnieks.
Māris Čačka
Gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks dzimis 1944. gada 21.martā Varakļānos. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1970. gada strādā Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, šobrīd – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā par direktoru. Mākslinieks ir LMA profesors, viņa studenti ir daudzi šodienas kultūrtelpā zināmi mākslinieki, tajā skaitā viņa radošās darbības turpinātāji, kas cildina Latgales ainavu un kopj plenēru tradīcijas.
Osvalds Zvejsalnieks sarīkojis daudzas izstādes Latvijā un ārvalstīs, tostarp vairāk par 20 personālizstādēm, piedalījies neskaitāmos mākslas plenēros. Mākslinieka darbi atrodami daudzu muzeju un privātpersonu kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.