Daugavpils cietoksnis ir apspiestā poļu dumpja (1863.g.) dalībnieku ieslodzīšanas vieta, kurā sacelšanās vadītājam Leonam Plāteram piesprieda nāvessodu. Daugavpilī dzīvojošie poļu nemiernieki plānoja ieņemt cietoksni un nostiprināties tajā. Bet šis plāns bija nepārdomāts: cietoksnis bija labi nostiprināts ar lielu garnizonu, kura arsenāls tika papildināts ar 258 lielgabaliem (pavisam kopā 539 lielgabali) un bija neieņemams.
1863. g. 11. aprīlī no Dinaburgas uz Disnu tika nosūtīts transports ar ieroču kravu (398 šautenes, 9 pistoles un 22 zobeni), kuru apsargāja 8 karavīri. Vakarā Krāslavas tuvumā transportam uzbruka Leona Plātera vadītā poļu nemiernieku vienība, kura, sagrābusi daļu no ieročiem, bet pārējos iznīcinājusi, devās Višķu virzienā. Nemierniekiem pakaļ dzinās Grenadieru artilērijas brigāde, kura ar vietējo zemnieku palīdzību Skaistas muižā uzgāja daļu ieroču. Par piedalīšanos ieroču transporta aplaupīšanā tika arestēti arī muižnieki – brāļi grāfi Jevģēnijs un Mihails Plāteri. Par šo notikumu toreiz rakstīja avīzes Polijā, Anglijā un Francijā. Poļu nemieri norisinājās daudzos Vitebskas guberņas apriņķos un tika nežēlīgi apspiesti.
21.aprīlī cietoksnī tika izveidota Izmeklēšanas komisija, kuru vadīja Vitebskas guberņas Karaspēka priekšnieks ģenerālleitnants Dlotovskis. Arestanti tika nodoti kara tiesai, un tās spriedumi tika izpildīti turpat uz vietas. Leonam Plāteram piespieda nāvessodu – nošaujot. Viņa īpašumi tika konfiscēti, bet par viņa vadītās vienības nodarītajiem zaudējumiem – uzlikta kontribūcija divkāršā apmērā. Četriem L. Plātera vienības dalībniekiem tika piespriesti četri gadi katorgā, diviem viņa brāļiem – cietumsods. Cietumā viņi atradās 20 nedēļas un tika atbrīvoti pierādījumu trūkuma dēļ. Savukārt Leons Plāters 1863. g. 9.jūnijā plkst. 11:00 (citos avotos – 26. vai 27.maijā) tika nošauts smiltājā aiz cietokšņa netālu no Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa uzbēruma.
2013. gada 9. jūnijā Daugavpils cietoksnī tika atklāta Leonam Plāteram veltīta piemiņas plāksne. Pasākumā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.