Slutišķu krauja – vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi.
1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāms līdz 6 m augsts vidusdevonas baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slej gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem.
Vērojot Slutišķu krauju, grūti iztēloties, ka XX gs. 30. – 40.-jos gados uz tās nogāzēm nebija nekādas veģetācijas, tā bija pilnīgi kaila – tikai smilts, grants un laukakmeņi. Tās bija postošu palu sekas, kad ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos ledus gabaliem un spēcīgai straumei izārdot kraujas nogāzes apakšējo daļu, atjaunojās intensīvi nogāžu procesi un tika iznīcināta augu sega.
Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke).
No kraujas paveras izcili, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.
Slutišķu kraujā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta.