Gleznainais Riču ezers atrodas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā un ietilpst Silenes dabas parka teritorijā. Ezers ļoti līčains, dziļš (līdz 39,7 m) un maz piesārņots, jo atrodas nomaļā vietā. Ezera austrumu pusē iestiepjas gara pussala, kas apaugusi ar mežu. Ezera gultne un krasti ir smilšaini, ar akmeņiem. Dziļāk ezera gultni klāj dūņas un sapropelis. Riča ezers ir 10 dziļāko Latvijas ezeru skaitā un viens no lielākajiem pēc ūdens tilpuma (124,4 milj. km²). Ezerā ir 9 salas, taču tās atrodas Baltkrievijas teritorijā.
Pērkules krauja, kas ir Riča ezera stāvkrasts, ir iespaidīgs dabas veidojums, no kura paveras skats uz lielu un dziļu ezeru ar neticami dzidru ūdeni, jo tas praktiski saglabājies cilvēku darbības neskarts. Pasakaino ainavu veidojošo ezeru krastos atrodamas vairākas aizsargājamo augu sugas, savukārt apkārt esošajos Silenes mežos ligzdo reti un saudzējami putni: melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis.
Apmeklētāju ērtībām dabas parkā Latvijas valsts meži ir ierīkojuši atpūtas vietu, turklāt šajā apkārtnē ir lieliskas ogošanas un sēņošanas vietas.
Riču ezers atrodas pierobežas zonā! Apmeklētājiem jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam un speciālai caurlaidei.
Teika “Velna tilts Riču ezerā”
Reiz velns gribējis pārkļūt pāri Riču ezeram. Apkārt tas nevarējis iet, jo katrā ezera galā bijuši ciemi. Velnam vairs nekas neatlicis, ka brist pāri vai taisīt tiltu. Tikko velns iebridis dažus soļus ezerā, jau bijis līdz kaklam slapjš. Nu, velnam nekas neatlicis, ka taisīt tiltu. Velns tūliņ ķēries pie akmeņu nešanas. Darbs padevies līdz pus ezeram. Tālāk tas nepaspējis, jo gailis, par nelaimi, aizdziedājies. Velns tūliņ bijis projām. Tilts vēl stāv šobaltdien, bet tas ir tikai iesēdies zemē, un viņu nevar redzēt. Tilta vietu var redzēt, jo tanī vietā ir sekls, un šī seklā vieta apaugusi ar niedrām.
LFK 935, 32297; pier. Jūlija Čuriška Ilūkstes Demenē, 1938.