Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta.
Sudmaļu pilskalnā ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.