Raiņa mājā Berķenelē atklāta izstāde “Goda dvieļa stāsts”. 2023. gadā Rīgas latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar biedrību “Mans tautastērps” aizsāka iniciatīvu “Goda dvieļa stāsts”, apzinot senos goda dvieļus, to darināšanu un lietošanu ikdienā, kā arī to lomu rituālos, īpaši kāzu rituālos un Dvieļu dejā, kuru palīdz atdzīvināt Folkloras komisijas danču un muzikantu kopiena “Rīgas Danči”.
Dvielis mūsdienās ir ikdienas sadzīves priekšmets, bet agrāk tas ir bijis gan mājas rota – grezni darināts stāvējis mājās goda vietā, gan bijis klātesošs ģimenes godos.
Katram dvielim ir stāsts – kāds to ir darinājis, rotājis, lietojis, glabājis. Goda dvieļa stāsts. Kamēr ikdienas dvieļi darīja savu darbu un tika nolietoti līdz pēdējai šķiedriņai, goda dvieļus taupīja un nodeva tālāk nākamajām paaudzēm. Goda dvielis kalpoja kā mājas rota, piemiņa, veltījums, arī saimnieces, sievas, meitas meistarības un prasmes demonstrējums.
Pērn pavasarī visi tika aicināti Goda dvieļu talkā – apzināt savu mantojumu, ielūkoties, skapjos, lādēs, šķūnīšos, izpurināt Goda dvieli un rast tam stāstu!
Biedrība “Mans tautastērps” un lietišķās mākslas studija “Sauldare” savukārt aicināja pievienoties dvieļu mežģīnu tamborēšanā, atdarinot senās mežģīnes un radot jaunus dvieļus. Mežģīnes pārtapa biedrības kalendārā un rokdarbniecēm domātās kartītēs ar rakstu paraugiem.
Izstādē ir apskatāmi Folkloras komisijai dāvinātie dvieļi, dzimtās mantotie dvieļi un arī jaunradīti, arī dvieļi no Raiņa mājas Berķenelē krājuma un novada iedzīvotāju pūralādēm – katrs ar savu stāstu.
Īpašu dvieli izstādei veltījusi Prodes rokdarbniece Aija Upīte. Rūpnieciski austajam dvielim ir skaistas mezglotas mežģīnes. Tās darinājusi Aijas krustmāte Velta Mežule. Paņemot rokās šo dvieli, Aiju pārņem mīļas un siltas atmiņas par krustmāti, kas viņu vienmēr spējusi iedvesmot, pārsteigt un sniegusi daudz zināšanu. ”Mana krustmāte visu mūžu strādājusi smagu vīriešu darbu – bija traktora un kravas automašīnu vadītāja. Taču ikdienā viņa bija skaistuma, smalkuma un iedvesmas avots.” Velta Mežule darinājusi ļoti smalkus un skaistus rokdarbus, ikviena lieta mājās bijusi ietērpta mežģīnēs. Pat aizejot mūžībā, viņas pēdējā vēlēšanās bija, lai uz zārka uzsedz smalku dūmakainu mežģīņu segu ar lidojošu putnu siluetiem.
Joprojām visi tiek aicināti piedalīties Goda dvieļu talkā, lai senie dvieļi neput atvilktnēs, bet tiek celti saulītē: https://ej.uz/GodaDvielis un sekojiet līdzi “Goda dvieļa stāsta” Facebook lapai.
Jo tradīcijai tikai tad ir nozīme, ja tā ir dzīva!
Teksts, foto: Inese Minova
Avots: https://ej.uz/86xc
