Pirms vairāk kā 20 gadiem dabas parkā „Daugavas loki” aizsākta skaista Daugavas svētku tradīcija – Tautas mākslas festivāls „Augšdaugava” kā atgādinājums tam, cik svarīgi savulaik bija nosargāt Augšdaugavas aizsargājamo dabas teritoriju un saglabāt šai vietai raksturīgo kultūras mantojumu un tradīciju daudzveidību.
Šogad pēc ilgāka pārtraukuma festivāls atkal pulcēja tuvus un tālus ciemiņus, priecējot ar plašu svētku programmu. Šī gada festivāla vadmotīvs ir Lielais Augšdaugavas musturdeķa tilts pāri Daugavai, kas vieno abus krastus – Latgali un Sēliju.
Jau 2011. gadā Naujenes Novadpētniecības muzejs savā 15 gadu jubilejā nāca klajā ar ideju kopīgi veidot lielāko un garāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.
Ikviens tika aicināts veidot nelielu rokdarba fragmentu, ietamborējot, ieaužot vai ieadot tajā Latgales pļavu puķu košumu un Daugavas loku gleznaino skaistumu. Pirmais musturdeķa fragments tika izveidots no 85 kvadrātiņiem.
To veidoja pašas muzeja darbinieces Evita Kusiņa- Koļesņika, Juļjana Daņilova, Māra Kampāne un Ina Vaikule, iesaistot musturdeķa tapšanā Naujenes pagasta rokdarbnieces un Naujenes pamatskolas skolēnus. Šo fragmentu rotā muzeja vārds un tas tiek turēts muzejā goda vietā.
Šujot kopā musturdeķa gabaliņus, muzeja darbinieces meitenes to veidoja tematiski pēc krāsām, veidojot kompozīcijas, un pat deva musturdeķa fragmentiem dažādu gadalaiku nosaukumus.
Pamazām rokdarbnieku pulciņš kļuva lielāks, kāds sarūpēja vienu fragmentu, bet dažu dalībnieku devums mērāms metros, uzstādot rekordu starp dalībniekiem un kļūstot par brīvprātīgajiem projekta koordinatoriem Latvijas novados.
Šajos gados Lielā Augšdaugavas musturdeķa tapšanā iesaistījušies vairāk nekā 9000 dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no Anglijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Rumānijas, Turcijas, Vācijas, Itālijas un Maltas. Tas ir tapis 1,6 metrus plats un 513,36 metrus garš. Aptuveni parēķinot, musturdeķa svars varētu būt ap 462 kg un tā darināšanā izmantoti vismaz 9245 kamoli dzijas.
Tāpat kā dejotāji pārstāv dažādas paaudzes arī musturdeķa darinātāji, kas iesaistījās akcijā, ir dažāda vecuma, darināšanā ir iesaistījušās arī vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, tātad jaunākajam adītājam varētu būt gadi 4-5 gadi, bet vecākajam – 98. Turklāt musturdeķa veidošanā iesaistījās ne tikai sievietes, bet arī dažāda vīrieši, iesūtot savus adītos vai tamborētos musturdeķa fragmentus.
Pārsteidzoši ir tas, ar kādu entuziasmu, atsaucību cilvēki pievērsās aicinājumam radīt lielo Augšdaugavas musturdeķi. Adīja un tamborēja, sūtīja, veda uz muzeju, bet tam klāt vēl pārsteidzošāk ir tas, ka cilvēki, sūtot deķa fragmentus, rakstīja vēstules, rakstīja, dzeju, stāstus, novēlējumus, zīmējumus, fotogrāfijas un apsveikumus. Līdz ar to tas nav vienkāršs musturdeķis, tas ir apaudzēts ar cilvēku stāstiem, tam ir dvēsele.
Tajā ir ieadīti gan sirds gabaliņi, gan trešā jaunība, Gaiziņa virsotnes, gan Tukuma smukums, samteņu rūgtā smarža, dzeltenie dzintara gabaliņi, sirds siltums, skumjas un cerības. Šie stāsti ir dokumentēti trīs lielos albumos, kas ir apskatāmi, lasāmi un taustāmi Naujenes muzejā.
Lielais Augšdaugavas musturdeķis ir adīts kā dāvana Daugavai, pūrā Daugavai, lai sasildītu Daugavu. Tajā ir ieadīti daudz dažādi raksti, visas iespējamās krāsas, pavērojot deķi, var redzēt, ka ieadīti ir gan vietvārdi, gan Latvijai nozīmīgu cilvēku vārdi, iniciāļi, kolektīvu nosaukumi, dzīvnieki, ziedi un pat dzeja. Tik dažādi ir segas fragmenti, kas tika sūtīti Naujenes muzejam, kura darbinieces tos savienoja vienā lielā musturdeķī.
Pēc vairāku gadu cītīga darba šogad sapnis tika īstenots un Lielais musturdeķis kļuva par neparastu tiltu, kas savieno divus Daugavas krastus. Uzbūvēt tiltu pāri Daugavai talkā nāca biedrība “Beibuki”. Pulcinot festivāla viesus un dalībniekus likteņupes krastā, šis musturotais tilts tika svinīgi atklāts, skanot dziesmām pāri visai Daugavai.
“Tā sajūta ir forša, jo mēs jūtam, ka esam piepildījušas savu solījumu. Kad mēs uzsākām šo akciju, solījām, ka skaistais musturdeķis savienos abus Daugavas krastus. Un tas mums šodien kopīgiem spēkiem arī izdevies,” teica Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa- Koļesņika.
Jāpiebilst, ka šogad XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gājienā Augšdaugavas novads dižosies ar sava novada kultūrzīmi – Lielo Augšdaugavas musturdeķi. Savukārt pašu lielu musturdeķi turpmāk varēs apskatīt Naujenes novadpētniecības muzejā.
Atrast sev tīkamu nodarbi festivālā varēja gan lieli, gan mazi. Ar spilgtām norisēm visas dienas garumā Slutišķu vecticībnieku un Latgales sētā noritēja krāšņi koncerti. Dienas koncertos un Lielkoncertā piedalījās gan mūsdienu, gan tautas deju kolektīvi no Augšdaugavas novada, kaimiņvalsts Lietuvas, arī no Daugavpils, Preiļiem un Rīgas.
Visas dienas garumā darbojās plašs mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Biedrības “Lai sapņi piepildās” rīkotajās radošajās darbnīcās varēja iemācīties noaust sauli no dabas materiāliem, gatavot aromātiskus un veselīgus pirts skrubjus, veidot lellītes, izgatavot sev laimes pogu, mācīties pīt tiltus un noadīt savu īpašo fragmentu Lielajam Augšdaugavas musturdeķim.
Tradicionāli festivāla laikā tika sagaidīti novada pašvaldības iestādes “TAKA” rīkotā Vislatvijas ūdens tūristu saieta “Lielais plosts” dalībnieki, kas mērojuši Daugavas ceļu no Krāslavas novada robežām līdz par Lielajam musturdeķa tiltam.
“Tiešām liels prieks un gandarījums, ka mums izdevies uztaisīt ļoti labus Augšdaugavas novada svētkus. Festivāls atgriezies ar skanīgu, lustīgu un neparastu pasākumu, kas ir musturdeķa pārvilkšana pāri Daugavai, savienojot gan sēlisko, gan latgalisko pusi. Gribas pateikties tiem tūkstošiem sieviešu un vīriešu, kas ir adījuši, tamborējuši, auduši un likuši kopā kultūras tradīcijas, lai mēs Latgalē varētu saiet kopā un parādīt, ka mēs esam vienoti – gan katoļi, gan vecticībnieki, gan latvieši, gan krievi, poļi un lietuvieši, ka visi, kas dzīvo Latgalē, ir vienoti. Un arī vienota ir Sēlija kopā ar Latgali. Un tiešām šis simboliskais tilts ir tas, kas parāda mūsu vienotību, mūsu spēku un to, ka Augšdaugava var svinēt, prot svinēt,” teica Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe. “Un gribam pateikt paldies Dievam, ka šodien ir skaists laiks, saule, ka cilvēki var atpūsties, baudīt dabu, ka nav šobrīd ķibeļu ar tiltu, ka tilts stāv droši, ka vējš ir nomierinājies, tāpēc visi svinam svētkus un priecājamies. Un man liekas, ka tas būs jaunas tradīcijas sākums. Augšdaugava atdzimst pēc noteikta laika ne tikai ar skanīgām balsīm un dejām, bet arī ar to kultūras mantojumu, kas Latgalē lielā mērā ir atkarīgs no tām kultūrvēsturiskām norisēm, kas ir gājušas mūžiem cauri mūsu Latgalei.”
Īstenojot ERAF projektu “Rīteiropas vērtības”, festivāla norises vieta pēdējo gadu laikā ir ieguvusi jaunu saturu. Ir iekārtota atpūtas vieta “Latgales sēta”, kur ļaudis var atpūsties ikdienā un kur festivāla laikā notiek galvenie koncerti.
Sakārtota nepilnus 2 km garā Markovas taka, lai apmeklētāji var droši uzkāpt Markovas pilskalnā, no kura paveras pasakains skats uz Daugavas lokiem un vecticībnieku viensētām.
Projekta gaitā restaurēta vecticībnieku sēta “Upāni”, kas nu kļuvusi par “Vecticībnieku kultūras mantojuma centru”. Tajā izveidotās ekspozīcijas stāsta par vecticībnieku ikdienas dzīvi un tradīcijām sendienās. Festivāla laikā te varēja izbaudīt vecticībnieku kultūru, doties rotaļās un iepazīt arī vecticībnieku kulināro mantojumu, piedaloties meistarklasēs, kā arī gida pavadībā doties ekskursijās un uzzināt daudz interesanta.
Festivāls noslēdzās ar Lielkoncertu, kura īpašie viesi šogad bija mūziķi Juris Ostrovskis un Arnis Slobožaņins, kā arī aktieris Jēkabs Reinis un multimākslinieks Māris Susejs.
“Mēs šīs dienas garumā atrodamies pie mūsu valsts likteņupes Daugavas. Un šis koncerts parāda to mentalitāti, kas tās krastos dzīvo, jo Daugavas divi krasti nav dalāmi. Šodien lielais musturdeķis mums parādīja, ka mēs daudz ko varam kopā. Daudzu gadu garumā tas tapis nedaudz vairāk par puskilometru, bet es saprotu, ka līdz Ginesa rekordam vēl daudz darāmā un vēl pāris gadus to noteikti jātaisa. Liels paldies Naujenes pagasta pārvaldei, visiem koncerta un visas dienas rīkotājiem. Jo nebija praktiski pārtraukuma tam, ko redzējām. Mēs daudz ko varam izdarīt, kad esam kopā. Gan dziesmās, gan dejās. Jo svētki ir tur, kur mēs atrodamies. Bet bez dejām un dziesmām mums ir daudz darāmā, lai šī mūsu zeme paliek skaistāka. Paldies jums visiem, kas veltījāt laiku un bijāt kopā ar mums šī Augšdaugavas pasākuma ietvaros,” teicaAugšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
Festivāls Lielā Augšdaugavas musturdeķa zīmē nu ir izskanējis un gaidīs visus Slutišķu sādžā atkal nākamreiz, lai baudīto likteņupes mūžīgo tecējumu, Daugavas loku un kultūras daudzveidības krāšņumu.
Festivālu rīkoja Augšdaugavas novada dome, Kultūras pārvalde, Naujenes pagasta pārvalde. Atsevišķi festivāla pasākumi notiek Dienvidlatgales NVO atbalsta centra un Kultūras ministrijas “Līdzdarbības līgums par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā Latgales reģionā” ietvaros, kā arī ESF projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Augšdaugavas novadā” ietvaros. Pasākuma īstenošanā iesaistījās arī vairākas Augšdaugavas novada biedrības: biedrība Raxtu sēta, Biedrība “Lai sapņi piepildās” un īpašs paldies tilta pār Daugavu tapšanā biedrībai Sporta klubam “Beibuks”!
Teksts: Inese Minova
Foto: Inese Minova, Dainis Bitiņš
