Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides. Šā gada februāra sākuma tas sasniedza jau 508,45 metrus, vēl par vienu soli ļaujot pietuvoties nospraustajam mērķim – izveidot lielāko musturdeķi Latvijā un, iespējams, pasaulē!
Musturdeķa izveide aizsākās 2011. gadā Starptautiskās akcijas „Muzeju nakts” laikā par godu Naujenes Novadpētniecības muzeja 15 gadu jubilejai. Idejas autore ir Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa – Koļesņika, kurai radās doma izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, ko varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.
Musturdeķis ir 1,6 m plats un veidots no atsevišķiem adītiem un tamborētiem fragmentiem, katrs no tiem darināts ar mīlestību un simboliski nes vēstījumu arī nākamajām paaudzēm par mūsu zemi, spēku un dzīvesziņu. Akcijā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēki. Viena no rokdarbniecēm ir 84 gadus vecā Talsu novada Valdgales pagasta iedzīvotāja Zofija Maurere, kura par Augšdaugavas musturdeķi uzzinājusi 2016. gadā un kopā ar bijušo kolēģi saistījušas akcijā 141 dalībnieku – tuviniekus, draugus, paziņas un bijušos skolēnus. “Man radās doma ieadīt kaut ko no Latvijas dabai raksturīgā – putni, tauriņi, dzīvnieki, puķes, tad lauku sēta, kas nav iedomājama bez mājdzīvniekiem. Tad vēlējos ieadīt to cilvēku vārdus, kas bijuši pie Latvijas republikas šūpuļa, bet ornamentos ieadītas Latvijas tautas baltās un nebaltās dienas, sapņi un cerības, vilšanās un ticība. Piecu gadu laikā radīju 44,8 m. Tā ir pateicība tiem cilvēkiem, kas apzinīgi vadīja un vada mūsu mazās, mīļās Latvijas dzīvi. Šobrīd jūtu, ka viss ir nostājies savās vietās. Musturdeķis man ir palīdzējis atgūties un dzīvot tālāk,” teic rokdarbniece.
Lielajā musturdeķī atrodams arī Latvijas lepnuma balvas ieguvējas Agras Jēgeres rokdarbs. Agra Jēgere musturdeķim darinājusi ļoti krāšņu 31 metru garu gabalu. Pati Agra izrēķinājusi, ka musturdeķa darināšanai viņai būtu aizgājuši pilni pieci mēneši viņas dzīves, ja tas taptu bez pārtraukumiem.
Musturdeķa krāsainos kvadrātiņus rotā uzraksti “Saules mūžu Latvijai”, “Skaidras debesis novēl Salacgrīvas novads”, “Daugavu sveic Salaca” un citi.
Muzejs pateicīgs ikkatram, kurš ar savu darbu iesaistījās Lielā Augšdaugavas musturdeķa tapšanā. Atliek vien piešūt pēdējos fragmentus un reģistrēt Ginesa rekordu!
Foto: Inese Minova un no muzeja arhīva
