Teātra aktrise, režisore, rakstniece, pedagoģe (1927-2017). Venta Vecumniece dzimusi Daugavpilī 1927. gada 3. decembrī. Nākamās aktrises tēvs bija Daugavpils garnizona orķestra diriģents, un ģimene dzīvoja Daugavpils cietokšņa teritorijā. Venta Vecumniece mācījusies Daugavpils 2. pilsētas pamatskolā, Jēkabpils Valsts komercskolā, Republikas tirdzniecības tehnikumā. 1949.gadā beigusi Dailes teātra II studiju un, sākot ar 1949/50.gada sezonu, un viņas radošā darbība ar nelieliem pārtraukumiem saistīta ar šo teātri. Darba gaitas Dailes teātrī sākusi ar pusaudža Andra lomu A.Brodeles lugā „Zelta druva”. Vēlāk viņa devās uz Maskavu studēt režiju Valsts teātra institūtā, kuru ar izcilību absolvēja 1956.gadā, un ar režisores diplomu atgriezās Dailes teātrī. Strādāja līdzās Eduardam Smiļģim, radīdama savas izrādes (1956-1970). To virknē E. de Filipo “Stiljano ģimene”, N.Pogodina “Mazā studente”, J.Smūla “Pulkveža atraitne jeb ārsti nezina nekā”, J.Lūša “Pie “Melnā Medņa” u.c.
1959.gadā Venta Vecumniece tika iecelta par Daugavpils teātra galveno režisori. 1959./1960.gada sezonā viņas režijā teātra krievu trupā tapa vairāki jauniestudējumi: M.Šatrova „Revolūcijas vārdā” un A.Salinska „Bundziniece”.
Dailes teātrī un citos teātros Venta Vecumniece iestudējusi ap 85 izrādēm, nospēlējusi vairāk kā 100 lomu teātrī, kino, TV un radio. Sākot ar pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, veidojusi spilgtas raksturlomas Dailes teātra izrādēs. Savulaik Venta Vecumniece bija spožākā puiku lomu atveidotāja Latvijas teātros, vēlāk viņa kļūst par teicamu raksturlomu un varoņlomu tēlotāju.
Viņa bijusi pedagoģe aktieriem un režisoriem Olgai Dreģei, Leonam Krivānam, Ilzei Vazdikai, Arnoldam Liniņam, Mihailam Kublinskim, Jānim Streičam u.c.
Venta Vecumniece uzrakstījusi 3 lugas, vienu no tām – “Teikuma vidū punktu neliek”, ko savulaik Valmieras teātrī iestudēja Pēteris Lūcis. Sarakstījusi divas atmiņu grāmatas „Dailes ugunij rada…”, kurās portretējusi 29 šī teātra aktieru dzīves. Allaž garīgas ierosmes pilna, Venta Vecumniece piedalās sarīkojumos par teātra vēsturi un dalās atmiņās par savā mūžā sastaptiem dižgariem, uzstājas ar fabulu un humoresku programmām, organizē un režisē dzejas sarīkojumus, literārus vakarus, atceres pasākumus.
Sākot ar 2004.gadu, piedalījās TV seriālos „Dzīvīte, dzīvīte…” un „Neprāta cena”. Par Lielmātes lomu J.Streiča kinofilmā „Rūdolfa mantojums” 2011.gadā apbalvota ar nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps”. Viņa atveidojusi arī Veroniku seriālā «Ugunsgrēks» un piedalījos LNT seriālā «Bitīt’ matos». 2004.gadā V.Vecumniecei piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija un 2010.gadā viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Māksliniece darbojas Latvijas teātru savienības veterānu valdē un Latviešu teātra komisijā.
Mirusi 2017.gada 27.maijā. Apglabāta I Meža kapos Rīgā.