Zinātnieks, ceļu inženieris, Riebiņu un Lūznavas muižas īpašnieks. Dzimis 1810. gada 9. martā Kovaņas guberņas Naudvarē netālu no Paņevežas (Lietuva). 1926. gadā beidzis Kauņas ģimnāziju. S. Kerbedzs mācījies Viļņas universitātē (1826.-1928.g.), pabeidzis Pēterburgas Satiksmes inženieru institūtu (1928.-1833.g.). Viņš papildinājis zināšanas Anglijā un Francijā, bet pēc atgriešanās strādāja par pasniedzēju vairākās augstskolās. Turpmākā S.Kerbedza, kā inženiera darbība saistīta ar tiltu būvi.
1852. gadā pēc viņa projekta tapis pirmais metāla dzelzceļa tilts pār Lugas upi netālu no Pēterburgas; pirmais paceļamais tilts pāri Ņevai Pēterburgā (1843.-1850.g.); tilts pār Vislu Varšavā (1858.-1864.g.). Pēc S.Kerbedza projektiem būvēts tilts pār Daugavu Daugavpilī, dzelzceļa maģistrāles Pēterburga – Varšava, kas šķērso Preiļu rajonu, Maskava – Varšava un citas. Viņš piedalījies Kronštates nocietinājumu un pazīstamās Sibīrijas maģistrāles Čeļabinska – Vladivostoka celtniecībā un rekonstrukcijā. Jāatzīmē, ka inženiera S.Kerbedza idejas būtiski ietekmēja inženierijas attīstību tā laikā Eiropā. Viņš bijis Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. S.Kerbedzs bija liels mākslas mīļotājs un mecenāts. Viņš publicējis daudzus zinātniskos darbus.
S. Kerbedzam piederēja Riebiņu un Lūznavas muiža. Pēc aiziešanas pensijā, kopš 1891. gada, dzīvoja Varšavā, kur nodarbojās ar labdarību un literāro darbību. Miris 1899. gada 19. aprīlī Varšavā. Apbedīts Varšavā.
Saistība ar Daugavpili:
Projektējis Daugavpils dzelzceļa tiltu.