Ar UNESCO lēmumu 1990.gada martā svinīgi atzīmēja 100 gadus kopš izcilā režisora, aktiera, domātāja, ievērojamā sabiedriskā darbinieka, profesora Solomona Mihoelsa (Vovsi) dzimšanas.
Viņš piedzima 1890.gada 16. martā Dinaburgā, Postojaloja ielā 4 (tagad Mihoelsa iela), koktirgotāja ģimenē. Ģimenē bija deviņi bērni. Vecāku mājā tika ievērotas ebreju tradīcijas, valdīja patriarhāla kārtība un katru soli pavadīja lūgšanas. Tajā pašā laikā Vovsi ģimenē patika deklamēt dzeju, dziedāt tautasdziesmas, iestudēt mājas teātri. Tas viss ietekmēja arī bērnu profesiju izvēli. S. Mihoelss rakstīja, ka “būdams cilvēks, kas tikko sākas, es sapņoju kļūt par aktieri…”. Deviņu gadu vecumā, pārdzīvodams brāļa aiziešanu no ģimenes, viņš uzrakstīja savu pirmo lugu. Drīz ģimene pārcēlās uz Rīgu. Šeit S. Mihoelss pabeidz reālskolu. Te viņš iepazinās arī ar profesionāliem teātriem un ievērojamiem cilvēkiem – ar dzejnieku un ebreju apgaismības kustības pārstāvi Isaju Nemcoviču, kas pārliecināja Solomonu, ka viņa īstais aicinājums – māksla. 1918. gadā pēc Pēterburgas universitātes Juridiskās fakultātes beigšanas Solomons Vovsi atteicās no advokāta karjeras un iestājas ebreju teātra studijā. Te radās skatuves pseidonīms – Mihoelss. 1920. gadā studija pārcēlās uz Maskavu un tika pārveidota par Valsts ebreju kamerteātri, bet no 1925.gada – Valsts ebreju teātri (Goset), par kura māksliniecisko vadītāju 1929. gadā kļuva S. Mihoelss. Šo amatu viņš ieņēma līdz savai traģiskajai nāvei. S. Mihoelsa devums teātrim – 14 uzvedumi un vairāk nekā 30 nospēlētas lomas. Viena no viņa radošā darba virsotnēm ir Šekspīra “Karaļa Līra” uzvedums Maskavas Valsts ebreju teātrī 1935. gadā.
1942. gada februārī tika nodibināta Ebreju antifašistiskā komiteja. Tās mērķis bija piesaistīt un organizēt PSRS ebrejus cīņā pret nacismu. Mihoelss kļuva par šīs komitejas pirmo priekšsēdētāju. 1943. gadā kopā ar citiem komitejas dalībniekiem ieradās vairākās ārzemju valstīs, kur meklēja dažāda veida atbalstu no tur mītošajiem ebrejiem un šo valstu vadības.
1948. gada naktī no 12. uz 13. janvāri Mihoelss tika notriekts Minskā, kur atradās komandējumā. Sākotnēji tas tika pasniegts kā traģisks nelaimes gadījums, tomēr pēc Staļina nāves un daudzu drošības orgānu vadītāju arestiem atklājās, ka Mihoelss tika noslepkavots un to izdarīja PSRS drošības orgānu darbinieki. Pēc viņa nāves beidza pastāvēt gan Ebreju antifašistiskā komiteja, gan arī Valsts ebreju teātris.
Ēkai Daugavpilī, kurā viņš dzimis, piestiprinātas divas memoriālās plāksnes. Pirmo uzstādīja 1967.gada 16.martā; otro – 1990.gada martā, kad ar UNESCO lēmumu visā pasaulē atzīmēja S. Mihoelsa 100.dzimšanas dienu. 1990.gada 23. janvārī iela, kurā piedzimis S. Mihoelss, tika nosaukta viņa vārdā – par Mihoelsa ielu.