11. novembrī visā Latvijā, un arī Daugavpilī, svinēja Lāčplēša dienu. Šogad valsts neatkarības aizstāvju godināšana aizritēja daudz klusāk, nekā parasti, taču nekādi ierobežojumi nespēja laupīt svētkiem sirsnīgumu un lepnumu par tautas varoņiem: viņu atdusas vietās tika likti ziedi, degtas sveces un teikti pateicības vārdi.
Godinot tautas aizstāvjus un Brīvības cīņu dalībniekus, piemiņas brīži notika Latvijas armijas Zemgales divīzijas karavīru (Garnizona) kapos, Daugavpils cietokšņa dārzā, I pasaules karā kritušo krievu armijas karavīru Brāļu kapos (Pareizticīgo kapi), I pasaules karā kritušo krievu armijas karavīru Brāļu kapos (Vecticībnieku kapi), pie Nezināmā poļu karavīra kapa (Katoļu kapi), kā arī Latvijas armijas karavīru Brāļu kapos (Luterāņu kapi).
Galvas kritušo varoņu priekšā nolieca militāro struktūru pārstāvji un Daugavpils pilsētas domes vadība.
Lāpu gājiens, kas nu jau septiņus gadus bija Lāčplēša dienas svinību neatņemama sastāvdaļa, šoreiz izpalika. Taču Latvijas kontūra, ko iepriekš veidoja gājiena dalībnieki, gaismas upei izejot pa pilsētas ielām un ieplūstot laukumā, iemirdzējās tik un tā. Pilsētnieki nāca un iededza tai blakus arī savas sveces: tās simbolizēja mīlestības, pateicības un cerības gaismu, kas nedziest arī gada tumšākajos mēnšos.
Sižetu sagatavoja Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.
