Sakarā ar Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, 25. martā Daugavpilī nenotiks ikgadējais Komunistiskā genocīda upuriem veltītais piemiņas brīdis Andreja Pumpura skvērā. Iedzīvotāji aicināti genocīda upurus atcerēties mājās, iededzot sveces, vai arī ziedus piemiņas vietās nolikt individuāli. Šogad aprit 72 gadi kopš 1949. gada marta deportācijām, kad no Latvijas tika izsūtīti ap 42 000 cilvēku uz attālākiem PSRS reģioniem. Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabali tālajā Sibīrijā kļuva par viņu turpmāko dzīves vietu – citam uz laiku, citam uz mūžīgiem laikiem.
Izsūtīšanas liktenis bija lemts arī 412 Daugavpils apriņķa ģimenēm. No Daugavpils apriņķa marta deportācijās tika izvesti 1468 cilvēki, no tiem –113 bērni vecumā līdz 7 gadiem.
Atceroties gan 1941. gada 14. jūnija, gan 1949. gada 25. marta traģiskos notikumus, 1994. gadā A. Pumpura skvērā tika uzstādīts piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”, kur ik gadu pulcējās politiski represētie, viņu ģimenes locekļi, skolēni un nevienaldzīgie pilsētnieki, godinot represēto piemiņu, noliekot ziedus, iededzot svecītes akmens pakājē kā piemiņas apliecinājumu tiem, kuri atdusas Sibīrijā, un tiem, kuri jau atdusas šeit tēvzemē.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir izveidojis prezentāciju “Atceroties deportācijas”. Prezentācija paredzēta skolēniem. Tā sniedz nelielu ieskatu par muzeja krājumā esošajiem dokumentiem, fotogrāfijām, kurās atklājas mūsu novadnieku liktenis.
Informācija: Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa
