Valodas

Piektdiena, 22.Septembris, 2017

Brīdinājuma ziņojums

The service having id "_lv_draugiem" is missing, reactivate its module or save again the list of services.

Krievu kultūras centrs (Krievu nams)

Krievu kultūras centrs (Krievu nams)

Krievu namā darbojas:
Informācijas centrs, kurā var uzzināt par krievu reliģiskajiem un tautas svētkiem, krievu tautas parašām un tradīcijām, krievu tautas mākslinieciskajiem amatiem, krievu tautas tērpu vēsturi, kā arī Latvijas krievu kopienas vēsturi un kultūru.
Ir aplūkojama ekspozīcija „Pjotra Hudobčenoka gleznas”. Gleznu autors ir mākslinieks un tēlnieks Pjotrs Hudobčenoks, kura darbi savulaik dāvināti Romas pāvestam Jānim Pāvilam II, Margaretai Tečerei, Mihailam Gorbačovam un Džordžam Bušam.

Aplūkojamas sekojošas ekspozīcijas:
-    "Vecticība Latvijā",
-    "Pareizticība Latvijā",
-    "Pjotra Hudobčenoka gleznas",
-    "Gžeļas keramika",
-    "Hohlomas izstrādājumi".

Gžeļas lielā istaba
Ekspozīcija iepazīstina ar vienu no vecākajiem krievu tautas nodarbēm, kas kļuva par unikālu māksliniecisku parādību, – Gžeļas keramiku. Gžeļa – sens podniecības Piemaskavas rajons. Nav īsti zināms, kad šeit sāka nodarboties ar keramikas trauku izgatavošanu. Tomēr viens no trīsdesmit ciemiem, kas deva nosaukumu visam rajonam, pirmoreiz tika minēts 1328. gadā Maskavas kņaza Ivana Kaļitas baznīcas rakstos.

Gžeļas kā tautas podniecības centra vēsturē bija trīs attīstības etapi. Pirmais ir saistīts ar majolikas ražošanu 18. gadsimta otrajā pusē. Tolaik modernos majolikas traukus Gžeļas iedzīvotāji gatavoja mājas darbnīcās. Krāsainā māla izstrādājumus pārklāja ar necaurspīdīgu baltu emalju, uz kuras nenožuvušās virsmas veidoja emaljas krāsas daudzkrāsainus zīmējumus. Šāda tehnika prasīja lielu zīmēšanas un gleznošanas meistarību. 18.-19. gadsimta mijā majoliku sāka izkonkurēt modīgs zilganbalts fajanss. Atjautīgie Gžeļas iedzīvotāji izveidoja jaunu unikālu pasaules keramikas vēsturē pārejas materiālu – pusfajansu. Pusfajansa izstrādājumi bija gaiši-pelēkā krāsā un tika pārklāti ar bezkrāsainu caurspīdīgu glazūru. Apgleznojums tika izpildīts kā zem glazūras, tā arī uz glazūras virsmas; apgleznojumus veidoja tikai ar kobaltu – ar zilu krāsu uz balta fona.

Sasniedzot īstus mākslinieciskus panākumus pusfajansa trauku izgatavošanā, Gžeļas iedzīvotāji uzsāka smalka fajansa izgatavošanu. Turklāt Gžeļas iedzīvotāji ne tikai apguva jauno materiālu, bet arī izveidoja īpatnēju fajansa izstrādājumu stilu. Tas atšķīrās gan pēc trauku formas, gan pēc dekora, kurā tika apvienoti plastiskie un gleznošanas paņēmieni, sižetiski un ornamentāli apgleznojumi. Fajansa izstrādājumu izgatavošana ne tikai nostādīja Gžeļu uz mākslinieciskās rūpniecības ceļa, bet arī padarīja šo Piemaskavas rajonu par vispasaules slavenu tautas keramikas mākslas centru. Pusfajanss un smalkais fajanss ir otrais Gžeļas attīstības etaps. Trešais sākās 20. gadsimta otrajā pusē, kad mākslinieciskā ražošana tika atjaunota. Jaunā modernā Gžeļas keramikas stila izgatavošanā par pamatu tika ņemts baltā fona un zilā apgleznojuma princips, kuru 19. gadsimta sākumā izmantoja pusfajansa izstrādājumu apgleznojumam. Taču no priekštečiem pārmantotā tehnika piedzīvoja būtiskas izmaiņas: tiek izmantots cits materiāls – fosfors, kā arī jaunas keramikas krāsas. Gžeļas keramikas kolekcija, kas glabājas Daugavpils krievu kultūras centrā, tiek uzskatīta par vienu no labākajām Latvijā. Tās pamatā ir mūsdienu Gžeļas meistaru izgatavotie porcelāna izstrādājumi. Starp daudzajiem eksponātiem, kas atrodas izstādē Krievu namā, ir saskatāmas brīnumaini skaistas krūkas, bļodas, kausus un krūzes, vāzes un servīzes, pulksteņus, kā arī visdažādākās cilvēku un dzīvnieku figūriņas.

Hohlomas istabiņa
Hohlomas istabiņa atvērās 2005. gada februārī. Tā ir viena no visinteresantākajām un oriģināli noformētākām Krievu nama izstāžu zālēm. Neliela, taču ļoti mājīga telpa ir veidota krievu mājas stilā, bet tās mēbeles ir apgleznotas hohlomas rakstu stilā. Neatkārtojamu interjera kolorītu piešķir arī krāsainie lakati, kuri ir atvesti no dažādiem Krievijas apgabaliem, košas matrjoškas un vara patvāri. Taču istabiņas galvenais rotājums ir īstas krievu hohlomas kolekcija. Hohloma – spoža, īpatnēja krievu tautas dekoratīvās mākslas parādība. Šai tradicionālajai mākslinieciskajai nodarbei ir vairāk nekā 300 gadu gara vēsture. Šī nodarbe radās 17. gadsimta otrajā pusē Ņižegorodskas Aizvolgā, netālu no tirdzniecības ciemata Hohlomas, no kura arī ir radies šīs nodarbes nosaukums. Aizvolgas mežainais novads jau izsenis bija slavens ar prasmīgiem kokgriezējiem, bet vietējie apgleznošanas meistari, starp kuriem bija slaveni svētbilžu mākslinieki, izgudroja unikālu koka izstrādājumu apgleznošanas veidu, kas imitē zeltīšanu. Hohlomas izstrādājumi ir populāri visā pasaulē. Pirmkārt tie piesaista ar savu oriģinālo krāsojumu. Tradicionālais ornaments no vijīgām zālēm un ziediem un apgleznojuma svinīgi krāšņais kolorīts, kas balstās uz sarkanās, melnās un zelta krāsu kombinācijām, piešķir hohlomai īstu vērtību. Hohlomas izstrādājumi, kas laistās zeltā un laku krāšņumā un priecē ar krāsaino, poētisko apgleznojumu, jau sen ir kļuvuši par kolekcionēšanas priekšmetu. Daugavpils Krievu kultūras centra kolekcija, kura tika vākta desmit gadu laikā, taisnīgi tiek uzskatīta par vienu no labākajām Latvijā. Tajā ir iekļauti visdažādākie priekšmeti – dekoratīvas vāzes, bļodas un kausi, karotes, sālstrauki, trauku komplekti zivju zupai, medum, ogām un kvasam, kā arī daudzpriekšmetu servīzes, kuras ir domātas svinībām. Hohlomas istabiņa ir ne tikai izstāžu zāle, bet arī savdabīga kafejnīca. Šeit Krievu kultūras centra darbinieki uzņem daudzus viesus, kurus obligāti cienā ar pankūkām un aromātisko tēju. Šeit notiek bērnu svētki, lekcijas skolniekiem par tautas daiļradi, draudzīgas „vakarēšanas” un citi interesanti pasākumi. Turklāt, istabiņa ir lieliska vieta oriģinālu prezentāciju, nelielu banketu un korporatīvo pasākumu rīkošanai.

Pareizticība Latvijā
Vienā no Krievu nama izstāžu zālēm izvietota ekspozīcija „Pareizticība Latvijā. Sākums un mūsdienas”. Tās galvenais krāšņums ir unikāla seno svētbilžu kolekcija, kuru Daugavpils Krievu kultūras centrs saņēma dāvanā 2005. gadā. Kolekciju papildina baznīcas grāmatas un piederumi, kā arī arhīvu dokumenti un mūsdienu izdevumi, kas vēsta par Pareizticīgās baznīcas vēsturi un tradīcijām. Turklāt, Krievu kultūras centrā ir savākti plaši vēsturiskie materiāli, kuri parāda, ka pareizticībai mūsu valstī ir daudz dziļākas saknes, nekā tiek uzskatīts.
Kā apgalvo vēsturnieki, pirmais kristiešu dievnams, kas bija uzbūvēts mūsdienu Latvijas teritorijā, bija pareizticīgs. Tas tika uzcelts Daugavas ielejā aptuveni gadsimtu-pusotra līdz 13. gadsimta Ziemeļu krusta gājieniem. Tolaik eksistēja vairākas lielas apriņķu kņazistes – Jersika, Koknese, Tālava. Šo kņazistu valdnieki, nolemjot izplatīt savās zemēs kristietību, pieņēma pareizticību no krievu tautas. „Livonijas hronikās” tiek vēstīts, ka jau 12. gadsimtā Jersika un Koknese bija ne vienkārši nostiprinātas pilis, bet pilsētas ar vairākām mājām un pareizticīgajām baznīcām. Dievkalpojumus baznīcās vadīja kā krievu, tā arī latgaļu garīdznieki. Atmiņas par to ir saglabājušās latviešu valodā. Daudzus vārdus, saistītus ar kristietību, - „божница” (baznīca), „крест” (krusts), „святой” (svēts), „свеча” (svece), „пост” (postenis), „грех” (grēks) un citus, latvieši aizguva no krievu valodas.

Vecticība Latvijā
Senajā manuskriptā „Deguckas hronikas” tiek vēstīts, ka pirmie vecticībnieki, kas nebija pieņēmuši patriarha Nikona baznīcu reformas un tāpēc bijuši vajāti savā dzimtenē, parādījušies Dinaburgas apkārtnē 1659. gadā. Lielākā vecticībnieku daļa apmetās kreisajā Daugavas krastā Liginišķos, kur 1660. gada vasarā tika uzbūvēta pirmā vecticībnieku baznīca mūsdienu Latvijas teritorijā. Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā trīs gadsimti. Visu šo laiku vecticībnieku-pārceļotāju pēcteči rūpīgi glabāja savu „veco ticību”, īpatnēju kultūru, valodu, tradīcijas un paražas, amatus un mākslinieciskās nodarbes. Viņi cēla baznīcas, kuras rotāja unikālas svētbilžu sienas, veidoja reliģiozas kopienas, kuras kļuva par nozīmīgiem garīguma un kultūras centriem. Mūsu valsts vecticībnieku kopienu vēsture un kultūra ir viens no galvenajiem Daugavpils Krievu kultūras centra izpētes objektiem. 10 gadu laikā centra darbiniekiem izdevās savākt daudzus arhīvu dokumentus, muzeju eksponātus un citus materiālus par vecticību Latvijā. Uz šo materiālu pamata Krievu namā ir izveidota izstāde „Latvijas vecticības garīgā un materiālā kultūra”. Plašajā ekspozīcijā tiek izstādītas senas un jaunas svētbildes, unikāli atveidojumi, pēc kuriem mūsdienās zīmē seno svētbilžu kopijas, baznīcas tērpi un piederumi (vīraku kvēpināmie trauki, lampādes un citi), senas rokrakstu un iespiestas dievkalpojumu grāmatas, mūsdienu izdevumi (kalendāri, žurnāli, izglītošanas literatūra, kultūrvēstures pētījumi). Izstāde iepazīstina arī ar vecticībnieku ikdienu. Šeit tiek demonstrēti dažādi sadzīves priekšmeti: drēbes (bērnu kleitas, rokām izšūtie krekli, sieviešu lakati utt.), saimniecības (trauki, izšūtie dvieļi, koka piestas, vērpjamais ratiņš, seni gludekļi) un citi piederumi, kuri atspoguļo dziļu tautas dekoratīvi-lietišķās mākslas paraugu tradicionalitāti.

 

Darba laiks: 
Pirmdiena 10:00 – 17:00
Otrdiena 10:00 – 17:00
Trešdiena 10:00 – 17:00
Ceturtdiena 10:00 – 17:00
Piektdiena 10:00 – 17:00
Sestdiena slēgts
Svētdiena slēgts

Apmeklējums iepriekš piesakoties!

 

Ieejas maksa: 
Bērniem – 0.28 €
Pieaugušajiem – 0.85 €
 
Adrese: 
Varšavas iela 14, Daugavpils
Koordinātes: 
Latitude: 55.872274800000
Longitude: 26.536675900000

Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs

Daugavpils tūrisma informācijas centrs

Rīgas iela 22a, Daugavpils