Valodas

Pirmdiena, 24.Jūlijs, 2017

Brīdinājuma ziņojums

The service having id "_lv_draugiem" is missing, reactivate its module or save again the list of services.

Sakrālie objekti

Baznīcu kalns

Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Mārtiņa Lutera katedrāle uzcelta 1893. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Dievmātes Romas katoļu baznīca uzcelta 1905. gadā, tajā 1909. gadā uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana ērģeles. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle uzbūvēta 1905. gadā kā Dinaburgas garnizona baznīca. Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnamu būvēja laika posmā no 1908. līdz 1928. gadam.

Daugavpils sinagoga

Tagadējā Daugavpils sinagoga - Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā, bet tās fasādes ir vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Celtnes iekārta atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā veikta celtnes renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas piedalījās Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela

Iesvētīta 2004. gadā. Atrodas A. Pumpura skvērā, kur agrāk bija pareizticīgo katedrāle Svētā kņaza vārdā. Sv. Ņevas Aleksandra katedrāle tika uzbūvēta 1864. gadā. 1961. gada to slēdza, bet 1969.gadā - uzspridzināja. Kapela ir memoriāla būve, kurai ir arī simboliska nozīme – atgādināt nopostīto katedrāli.

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

Uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Dievnama arhitektūrā jaušamas klasicisma iezīmes. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā. Baltā dievnama lielais kupols balstīts uz četriem dubultpīlāriem.

Dievmātes Romas katoļu baznīca

Dievmātes Romas katoļu baznīca (1905.). Teika stāsta, ka baznīcas pašreizējās atrašanās vietā bijis ezers, kurā noslīkušas bagāta tirgoņa dievbijīgās meitas. Viņš ezeru nosusinājis un tā vietā licis uzcelt baznīcu ar diviem torņiem. Baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis. Pēc viņa projekta Daugavpilī celta arī luterāņu katedrāle un Grīvas katoļu baznīca. Dievnama divtorņu fasāde ar slaidajiem torņiem veidota neobaroka formās. Dievnamā atrodas poļu ērģeļbūvētāju darinātās Latvijā lielākās ērģeles (1909).

Mārtiņa Lutera katedrāle

Arhitekts Vilhelms Neimanis. Dievnama pamatakmens likts 1891. gadā. Baznīca iesvētīta 1893. gadā. 1941. gadā baznīcā notika ugunsgrēks un tā izdega. 1941.-1943. g. to daļēji atjaunoja. Pēc Otrā pasaules kara draudze baznīcā varēja izmantot tikai bijušo kapelas telpu. 1975. gadā vietējās varas iestādes atsavināja arī kapelu. Padomju gados dievnamā bija gan noliktava, gan bokseru sporta klubs. 1985. gadā ēka cieta ugunsgrēkā. savu baznīcu draudze atguva 1992. gadā un pamazām uzsāka remotdarbus.

Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnams

Daugavpils 1. vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām visā Latvijā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā par godu Dievmātes dzimšanai un Sv. Nikolajam. Otrajā pasaules karā apšaudes laikā dievnams nodega, saglabājās tikai mūra sienas. Pēc kara lūgšanu namu atjaunoja. 1983. gadā tika veikts dievnama remonts un jauna - sešu rindu ikonostasa uzstādīšana. Dievnamā liels skaits ikonu. Īpāsi nozīmīgas ir Viļņas ikonu meistara Ivana Mihailova ikonas- "Dievmātes piedzimšana" un "Sv. Nikolajs". Dievanam ikonas datējamas ar 19. un 20. gs, bet ir arī daži 17. un 18. gs.

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Atrodas Mežciemā pie Garnizona kapiem. Dievnams celts pareizticīgo stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Dievnama celtniecību finansēja Pēterburgas tirgotājs M. Čukasovs. Projekts un būvuzraudzība bija kara inženiera Raševska ziņā, dievnamu cēla Daugavpils cietokšņa amatnieki. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Četrslīpju jumts segts ar rombveida skārda plāksnēm. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Vietā, kur šobrīd atrodas katedrāle, 1866. gadā armijas vajadzībām tika uzcelta dzelzs baznīca. Pēc Polockas eparhijas vadības rīkojuma 1904. gadā šo baznīcu pārcēla uz Jersiku (Preiļu rajons). Katedrāle uzcelta 1905. gadā. No 1925. gada dievanmam bija divas draudzes - latviešu un krievu. 1938. gadā dievnamā tika iesvētīts Jersikas bīskaps Aleksandrs un baznīca kļuva par jaunā bīskapa mītni, tādejādi nosaukumā iegūstot apzīmējumu - katedrāle.

Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

Celta 1894. gadā un atrodas līdzās kapiem. Būvēta no sarkaniem ķieģeļiem; celtnes stūros, virs pamatiem, zem jumta dzegas veidotas dekoratīvas mūrējuma joslas. Virs ieejas durvīm izbūvēts pusaploces formas skārda jumtiņš, virs tā - neliels apaļš logs ar Sv. Nikolaja atveida gleznojumu centrā.
 

Daugavpils svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo draudzes baznīca

Līdz 1.pasaules karam 1 km attālumā no Vecās Forštates mežā, artilērijas poligona teritorijā, atradās sena koka baznīca, kas bija veltīta Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja  godam. Līdzās  tai atradās kapela. Dievnamā regulāri notika dievkalpojumi, un Vecās Forštates pareizticīgie apmeklēja šo baznīcu, kurā vienmēr dziedāja artilēristu koris. 1917. – 1919.g. Sv. Nikolaja baznīca bija atstāta likteņa varā: grīda un jumts tika izlietots malkā, logi tika izsisti, daudzas ikonas tika sabojātas un sašautas, vērtīgākās – nolaupītas.

Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

19. gadsimta beigās Grīvā bija gan vecticībnieku, gan ebreju dievnami, bet Romas - katoļu draudzei savas baznīcas nebija. Pēc pēdējā lielākā ugunsgrēka 1845. gadā Grīva bija pārvērsta gruvešos. Vietējie iedzīvotāji dienu un nakti lūdza Dievu, lai Tas pasargā viņus no nelaimēm. Teika vēstā, ka vienā tādā lūgšanu naktī kādam daudzbērnu ģimenes tēvam parādījās Jaunava Marija un teica, lai cilvēki uzceļ baznīcu un tajā lūdz Dieva žēlastību. Jaunavas Marijas parādīšanās notika nelielā dārzā uz fon Ettingena zemes.

Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

Iesvētīta 1924. gadā. Projekta autors Vladimirs Šervinskis. Dievnamam raksturīgi kogriezumi: tie rotā telpas un priekštelpas jumta dzegu, ieejas fasādes augšdaļu, torņa dzegas, kā arī zvanu torni. Dievnamā ir 11 ikonas, kas datētas ar 17. gs. beigām.

Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca Gajokā

Mežainā vietā Daugavas labajā krastā (mūsdienu Gajoks) jau sen bija apmetušies vecticībnieki. Kad 1883. gadā bija pieņemts likums, kas atļāva vecticībniekiem būvēt baznīcas, kurām nebūtu ārēju kulta pazīmju, tirgotājs Kondratijs Molčanovs baznīcas būvēšanai dāvināja daļu no savas zemes. Par baznīcas jautājumu risināšanu gādāja viņa dēls – Ivans Molčanovs. Ar lūgumiem par būvatļauju nācās braukt uz guberņas pilsētu Vitebsku un pat uz Pēterburgu. 1884. gadā būvatļauja tika saņemta. Baznīcu būvēja par draudzes locekļu (tirgotāja G.

Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams

Draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Baznīcas būvatļauja tika saņemta pēc dekrēta „Par ticības iecietības sākumu nostiprināšanu” pieņemšanas 1905. gadā.

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca

1850. gadā Dinaburgas iedzīvotāji griezās pie Polockas un Vitebskas bīskapa Vasīlija ar lūgumu atļaut pilsētā uzcelt pareizticīgo baznīcu. Atļauja tika saņemta un jaunais dievnams tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. Baznīca dievnamu atguva ļoti bēdīgā stāvoklī. Bija nepieciešams nomainīt jumtu, uzstādīt kupolus, veikt remontu, nomainot logu rāmjus. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. Dievnama celtniecība tika iecerēta jau gandrīz pirms septiņdesmit gadiem. Daugavpils Svētā Pētera Romas katoļu baznīcas draudzei 1937. gadā tika piešķirts zemes gabals baznīcas celtniecībai Kalnu ielā 2. Taču draudzes rīcībā nebija saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu šīs īpašumtiesības.

Grīvas vecticībnieku lūgšanu nams

Dievnams celts 20.gs. 30.-tajos gados.

Subscribe to Sakrālie objekti

Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs

Daugavpils tūrisma informācijas centrs

Rīgas iela 22a, Daugavpils