Valodas

Pirmdiena, 26.Jūnijs, 2017

Brīdinājuma ziņojums

The service having id "_lv_draugiem" is missing, reactivate its module or save again the list of services.

Pieminekļi un piemiņas vietas

Piemiņas zīme "Veltījums Rotko"

Mākslinieka Romualda Gibovska veidotā piemiņas zīme "Veltījums Rotko” uzstādīta gleznainajā Daugavas krastā, kas ir bijis mākslinieka spilgtāko bērnības iespaidu avots. Tā norāda arī uz Šosejas ielu (tagad 18.novembra iela), kur Rotkoviču ģimene dzīvoja no 1892. līdz 1913.gadam. Caur lielo un  smago metāla formu var saskatīt debess un upes radošo tukšumu – arvien mainīgo ainavu, - gluži tāpat kā Marka Rotko klasiskajās gleznās.
 

Piemineklis Pāvelam Dubrovinam

Dubrovina parkā uzstādīts piemineklis bijušajam pilsētas mēram un parka veidotājam Pāvelam Dubrovinam (1839-1890). Aptuveni divus metrus augstā  bronzas figūra (2007) uzstādīta speciāli izveidotā laukumā netālu no strūklakas viņa paša veidotā parka ainavā. Pieminekli darinājis pazīstamais Maskavā dzīvojošais tēlnieks Aleksandrs Tartinovs, kas darinājis arī viena guldeņa monētā attēloto Nīderlandes karalienes Beatrikses bareljefu.

Vides objekts ROTHKO

Vides objekts ROTHKO tika radīts 2015. gadā I Starptautiskā tēlniecības simpozija „R” laikā (17.04.-25.04.), kas tika organizēts Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rezidenču programmas ietvaros. Tēlniecības objekts atrodas Daugavpils cietoksnī uz cietokšņa vaļņa.

Telpiskais mākslas objekts „ROTHKO” ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un I Starptautiskā tēlniecības simpozija „R” dalībnieku dāvana Daugavpils pilsētai 740 gadu jubilejā.

Dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls

Dzejnieks A. Pumpurs (1841-1902) uz tautas leģendu pamata izveidoja eposu „Lāčplēsis” (1888), kurā tiek vēstīts par leģendāro tautas varoni Lāčplēsi (13. gs), kurš cīnījās pret svešzemju apspiedējiem. 1896. gadā A. Pumpurs apmetās uz dzīvi Daugavpilī. Tur viņš strādāja par armijas intendantu. A. Pumpurs iekļāvās latviešu inteliģences pulciņā. Diemžēl Daugavpils laiks viņa dzīvē bija liktenīgs: te nomira viņa meita un dēls, ar neārstējamu slimību saslima arī pats dzejnieks.

Piemiņas plāksne pie aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas mājas

Mihoelss piedzima Daugavpilī (toreiz Dvinskā) 1890. gadā patriarhālā ebreja Vovsi ģimenē Postojalaja ielā, kas tagad nodēvēta pasaulslavenā aktiera vārdā. Zēnu nosauca par Šloimi. 1905. gadā Vovsi ģimene pārcēlās uz Rīgu.

Šloimi ļoti saistīja aktiermāksla. Kādā no mācību nodarbībām, nospēlējis karali Līru, Šloime paziņoja, ka reiz spēlēs šo lomu uz lielās skatuves. Šie vārdi piepildījās. 1935. gadā viņš nospēlēja karali Līru un kļuva pasaulslavens.

Piemiņas plāksne Andrejam Švirkstam

Pašvaldību darbinieks, Daugavpils pilsētas galva
1897-1955

Piemiņas plāksne pie ēkas, kurā 1943.-1944. gadā atradās Vladislava Loča izdevniecība

1939. gadā Viļakā J.Cibuļskis atvēra grāmatu veikalu "Centība" un kopā ar Vladislavu Loci organizēja latgaliešu grāmatu izdošanu. Viļakā laikā no  1939. līdz 1940. gadam tika izdotas piecas grāmatas un “Tāvu zemes kalendars”. 1940.gadā, ienākot padomju karaspēkam,  darbu vairs nevarēja turpināt, un J. Cibuļskis Viļaku atstāja. Cibuļska un Loča izdevniecības darbs turpinājās Daugavpilī 1943.-1944.gadā.

Leonam Plāteram veltīta piemiņas plāksne Daugavpils cietoksnī

Daugavpils cietoksnis ir apspiestā poļu dumpja (1863.g.) dalībnieku ieslodzīšanas vieta, kurā sacelšanās vadītājam Leonam Plāteram piesprieda nāvessodu. Daugavpilī dzīvojošie poļu nemiernieki plānoja ieņemt cietoksni un nostiprināties tajā. Bet šis plāns bija nepārdomāts: cietoksnis bija labi nostiprināts ar lielu garnizonu, kura arsenāls tika papildināts ar 258 lielgabaliem (pavisam kopā 539 lielgabali) un bija neieņemams.

Gžegoža Fitelberga memoriālā piemiņas plāksne

Gžegožs Fitelbergs (1879 – 1953) dzimis Dinaburgā (Daugavpils) poļu ebreju ģimenē. Bija ievērojams komponists, diriģents un vijolnieks.

Jau agrā jaunībā zēns pārsteidz vecākus ar savām muzikālajām dotībām, kas ir pašsaprotami, jo Gžegoža tēvs bija kazaku pulka orķestra kapelmeistars. Ģimenē tika nolemts sūtīt apdāvināto zēnu uz Varšavu muzikālās izglītības iegūšanai. Mācījies Varšavas Mūzikas institūtā (1891-1896). 17 gadu vecumā veiksmīgi debitēja kā komponists, ieguva pirmo prēmiju konkursā Leipcigā par vijoļsonātes atskaņojumu.

Piemiņas akmens Daugavpils geto ieslodzītajiem

1941.g. 26. jūnijā Daugavpili sagrāba vācu armija. Dažas dienas pēc tam sākās ebreju vajāšana. Par pirmo lielāko ebreju iznīcināšanas vietu kļuva tā dēvētais Dzelzceļnieku dārziņš aiz pilsētas cietuma.

Piemiņas akmens vecās ebreju kapsētas vietā

Piemiņas akmens (autors – mākslinieks Juris Pundurs) atklāts 2013.gada 12.septembrī, Aizpilsētas parkā pie Gubiščes ezera (aiz Daugavpils 15.vidusskolas), vietā,  kur atradās vecā ebreju kapsēta.

Daugavpils geto un ebreju tautas genocīda upuru piemiņas memoriāls Daugavpilī (Holokausta memoriāls)

1991. gadā Daugavpilī Poguļankas mežā tika atklāts  Daugavpils geto un ebreju tautas genocīda upuru piemiņas memoriāls (autors O. Marinoha). Idejas autors Anatolijs Fišiļs. Memoriāla centrā uzstādīts  no laukakmens veidots piemiņas akmens, kura virsmā ir stilizēta Dāvida zvaigzne, bet pakājē – neliela granīta plāksne ar uzrakstu Daugavpils un skaitli 3000. Abās memoriāla pusēs  izvietotas akmens stēlas, kas simboliski atgādina par dažādu Eiropas valstu holokausta upuru piemiņu.

Piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem

Atrodas pretī Vienības namam līdzās Sv.Aleksandra Ņevska kapelai. Uzstādīts 2004.gadā (aut. - tēlniece J. Volkova).

Baltijā pirmā vecticībnieku lūgšanu nama piemiņas vieta

Daugavpilī, Baznīcas un Liginišķu ielas krustojumā, atrodas Baltijā pirmā vecticībnieku lūgšanu nama (1660) piemiņas vieta. Latvijas vecticībniecības agrīnās vēstures avoti liecina, ka 1659. gada vasarā daļa vecticībnieku, glābjoties no vajāšanas, pārcēlušies uz dzīvi Kurzemes hercogistē. 1660. gada vasarā, apmetušies Liginišķu sādžā, viņi uzcēla Kurzemē pirmo vecticībnieku dievnamu. Tas tika būvēts laikā, kad Krievijā valdīja cars Aleksejs Mihailovičs. Šī dievnama pārzinis bija priesteris Terentijs, pēc tam viņa dēls Afanasijs un mazdēls Stefans.

II pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas piemiņas vieta

Grāfa Leona Plātera piemiņas vieta Daugavpils katoļu kapos

Šobrīd nav viennozīmīga viedokļa par 1863.gada poļu sacelšanās dalībnieka grāfa Leona Plātera atdusas vietu. Vienos avotos minēts, ka pēc nošaušanas viņš apglabāts turpat smiltājā pie cietokšņa, netālu no Rīgas-Dinaburgas šosejas, bet pēc tam naktī slepeni pārapbedīts nezināmā vietā.  Citos - apbedīts turpat cietokšņa 3. bastionā. Taču Daugavpils katoļu kapos iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta. Te uzstādīta melnā granīta plāksne, kuru rotā uzraksts: "Grāfam Leona Broel Plāteram – poļu sacelšanās organizētājam  (nogalināts 1863.gada 9.jūnijā)”. Sākotnēji plāksne uzstādīta 1923.gada 9.

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobodkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru, kas krita Latvijas Brīvības cīņās 1919. -1920.gadā,  kapsēta, kurā  bija apbedīti 500 karavīru. Pie katras kapu kopiņas bija uzstādīts koka krusts. Kapsētā bija apglabāti poļu karavīri, kuri krita 1920. gada 3. janvārī, atbrīvojot Daugavpili no Sarkanās armijas. Kapsētas centrā bija uzstādīts koka krusts ar uzrakstu „1920.g. 1V.

Latvijas Brīvības cīņās (1918 -1920) kritušo Latvijas armijas karavīru Brāļu kapi

Daugavpilī luterāņu kapsētā atrodas Latvijas Brīvības cīņās Latgales frontē 1920. gadā kritušo Latvijas armijas karavīru Brāļu kapi. 1928. gada 22. jūnijā Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā vietā atklāja granīta pieminekli, kura meta autors ir arhitekts Aleksandrs Birzenieks. Pieminekļa izmēri 450x120x80 cm. Tā frontālajā pusē ir 100x60 cm bronzas plāksne ar reljefā veidotu zobenu un tekstu: „Latvju varoņiem. Pateicīgā tauta.1928.” Otrajā pusē – melna granīta plāksne ar gadskaitļiem 1919.-1920. Pieminekli par saviem līdzekļiem uzcēla Brāļu kapu komitejas Daugavpils nodaļa.

Latvijas Brīvības cīņās kritušo Polijas armijas karavīru apbedījumi Daugavpils katoļu kapos

Daugavpils katoļu kapu labajā pusē Polijas armijas karavīru kapavieta iezīmēta ar marmora plāksni un krustu. Uz kapa plāksnes uzraksts poļu valodā: "Nezināmā karavīra kaps". Apkārt zems iežogojums, kas visticamāk uzcelts 20. gadsimta 30. gadu vidū. Marmora plāksne iemūrēta 1950. gada beigās. Blakus iezīmēti nezināma pulkveža un 2 virsnieku kapi. 1920. gada 21. janvārī te apglabāja no ievainojumiem Daugavpils poļu 101. kara hospitālī (Varšavas ielā) mirušie poļu karavīri. Katru kapu rotā dekoratīva auduma lenta Polijas valsts karoga krāsā.

Izglītības darbinieces un rakstnieces Valērijas Seiles (1891-1970) kapa vieta

Valerija Seile (1891-1970) – pedagoģe, publiciste, bibliogrāfe. Bijusi 1. Satversmes sapulces deputāte, Daugavpils Skolotāju institūta direktore, Izglītības ministra biedre, Tēvzemes balvas laureāte (1940). Apglabāta Daugavpils katoļu kapos. Kapa pieminekļa (1992) autors – tēlnieks Bērtulis Buls.

Lapas

Subscribe to Pieminekļi un piemiņas vietas

Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs

Daugavpils tūrisma informācijas centrs

Rīgas iela 22a, Daugavpils