Valodas

Piektdiena, 22.Septembris, 2017

Brīdinājuma ziņojums

The service having id "_lv_draugiem" is missing, reactivate its module or save again the list of services.

Caur dabas parka "Daugavas loki" līkločiem

Gadsimtiem ilgi, līdz pat 19. gadsimta beigām, Daugava bija nozīmīgs satiksmes ceļš.  Jau 5. gs. pirms mūsu ēras skandināvu sāgās atrodamas ziņas par Daugavu. Mūsu ēras 1. gadu tūkstotī tā bija nozīmīgs posms pazīstamajā ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem. Daugavas krastos izveidots dabas parks "Daugavas loki". Tas atrodas Daugavpils novada (Naujenes, Tabores, Vecsalienas un Salienas pagasta) un Krāslavas novada (Ūdrīšu un Kaplavas pagasta) teritorijā. Dabas parks ir dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. 2004.gadā tas  iekļauts NATURA 2000 teritoriju sarakstā. Dabas parka raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 - 6 km. Dabas parka unikālākā vērtība ir savdabīgs Daugavas ielejas sašaurinājums - "Daugavas vārti", kur ielejas platums sasniedz tikai 0,5 - 0,6 km. "Daugavas vārtus" veido divas pamatkrasta kraujas – Slutišķu krauja (labajā krastā) un Ververu krauja (kreisajā krastā). Šis dabas piemineklis ir iekļauts 10 Latvijā nozīmīgāko īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.

Daugavas labajā krastā

1. Naujenes novadpētniecības muzejs
Muzeja ekspozīcija atspoguļo Naujenes pagasta kultūrvēsturisko mantojumu: Dinaburgas pils senlietas, materiālus par baznīcām un senkapiem, pilskalnu maketiem. Par novada etnogrāfisko mantojumu stāsta lauku sētas dzīvojamā istaba un amatniecības piederumi, bet par dabu – diorāma "Zemūdens pasaule". Muzejā atvērta izstāde "Daugavas loki". Muzejs ir vienīgais Latvijā un Eiropā, kurā ierīkota tēlnieces Valentīnas Zeiles Mākslas galerija un aplūkojami viņas oriģināldarbi. Muzeja etnogrāfiskajā brīvdabas nodaļa - "Slutišķu vecticībnieku māja" atrodas Slutišķu vecticībnieku sādžā.

2. Juzefovas (Juzepovas) parks
Parka sākotnējais nosaukums bija "Hofzumberg", kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. 18. gs. beigās parku pārdēvēja par Jezupovas parku. Kādreiz Jezupovas parkā atradās muiža (1900). Parkā atrasta Latvijā vienīgā vīngliemežu dzimtas suga - Isignomostoma isognomostoma (Schröter). No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības. Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu.

3. Marijas taka
Taka izveidota Juzefovas (Jezupovas) muižas parkā. Tā ir pastaigu vieta, kur cilvēks var ieklausīties dabas skaņās, izjust gadalaiku ritumu un priecāties par krāsu harmoniju.

4. Juzefovas (Jezupovas) Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca
Dievnamu sāka būvēt 1934. gada un pabeidza 1961. gada. Pēc uzcelšanas to draudzei atņēma un ierīkoja klubu. 1989. gadā baznīcu atgrieza draudzei.

5. Vecpils pilskalns un Dinaburgas pilsdrupas
Pilskalns izvietojies pašā Daugavas krastā. Apdzīvots jau 8.-13. gs. To uzskata par Daugavpils dibināšanas vietu. Pilskalnā redzamas 1275. gadā celtās Livonijas ordeņa Dinaburgas pils pamatu drupas un miniatūrs pils makets (1997). Līdzās pilskalnam ierīkota atpūtas vieta – Bruņinieku laukums.

6. Vecpils kapsētas piemiņas vieta
Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.

7. Vasargelišķu skatu tornis
Uzkāpjot 24m augstajā skatu tornī,  no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa kreisi visā krāšņumā redzams Rozališķu loks. Savukārt pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet „desmitnieku” un brauciet salīdzināt!

8. Markovas pilskalns
Viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku "Daugavas loki".

9. Markovas izziņu taka
Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota nepilnus 2 km garā Markovas izziņas taka, kas aptver 42 m augsto Slutišķu krauju. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta, Markovas pilskalns,  projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens, Lazdukalns. Te sastopamas vairākas aizsargājumu augu sugas: meža vizbuļi, atvašu saulrieteņi u.c.

10. Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne
Slutišķu sādžas malā redzama piemiņas zīme, kas apliecina, te ka atradusies Slutišķu viduslaiku kapsēta (15.-17.gs.). Arheoloģisko izrakumu laikā te atrastas 175 apbedījumu vietas.

11. Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža
Slutišķu sādža atrodas Daugavas novadā Naujenes pagasta teritorijā Daugavas labā krasta terasē Markovas pilskalna pakājē. Vēstures avotos Slutišķi kā ciems minēti jau 1785. gadā. Slutišķu sādžā vērojamas zemnieku mājokļu celšanas tradīcijas. Visu celtņu pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas nosegtas ar divslīpju vai četrslīpju jumtu. Māju apdare un dekori radniecīgi tuvāko kaimiņu – slāvu tautu celtniecības tradīcijām un izpaužas fasādēs, grezni apdarinātos logos, rotātās durvīs un zelmiņos. Rotājumu izvēlē ir darbojusies namdaru bagātīgā fantāzija. Grezni veidotas logu apmales un karnīzes, kuras gandrīz nevienā celtnē neatkārtojas, jo namdari, darinot logu rotājumus, vienmēr domāja par ēku individualitāti. Te aplūkojama Naujenes novadpētniecības muzeja  etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa - "Slutišķu vecticībnieku māja".

12. Spruktu Sv. Antona Romas katoļu baznīca
Baznīca uzbūvēta par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem 1933. – 1938.g. Baznīca  ir trīsjomu celtne:  28 m gara, 16 m  plata, 12 m augsta ar diviem torņiem.

 

Daugavas kreisajā krastā

13. Tabores muiža
Muižas ēka celta 1875. gadā un piederēja baronu fon Engelhartu dzimtai. Pašreiz ēkā atrodas skola.

14. Elernes Romas katoļu baznīca
Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpoja luterāņu draudzes vajadzībām. Vēlāk luterāņi šo dievnamu samainīja pret katoļiem piederošo Sīķeles baznīcu. Dievnama arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šajā laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtajām baznīcām.

15. Sīķeles luterāņu baznīca
Atrodas Vecsalienas pagastā priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta. Jau sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdeva luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Celta 1819. gadā. Līdzās baznīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi, kuros ir seni pieminekļi.

16. Jaunbornes krucifikss
Krucifikss uzcelts uz  laukakmens. Tā nišā - Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga glezna. Uz gleznas rāmja uzraksts poļu valodā – lūgums Dievmātei, lai tā dotu veselību. Uzraksts datēts ar 1907.g.15.oktobri. Uz misiņa plāksnes uzraksts – "Tavā patvērumā". Nostāsts vēstī, ka krucifiksu uzbūvējis kāds zemnieks, kam 1907.g. gaiša dienas laikā pie akmens izdevies noslēpties no ļaundariem, kas gribējuši viņu nogalināt. Otrs nostāsts vēstī, ka krucifiksu uzbūvējusi Jaunbornes muižniece Sivicka vīra piemiņai, kas bez vēsts pazudis  poļu sacelšanās laikā.

17. Jaunbornes Romas katoļu baznīca
Baltā mūra baznīca uzcelta 1859. gadā par poļu muižnieka Juliusa Sivicka līdzekļiem. 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku dzimtas apbedījumi.

18. Lielbornes muiža
Muiža ir baronu Freitāgu fon Loninghonenu kādreizējais īpašums (19.gs. pirmā puse; 19. un 20. gs. mijā pārbūvēta). Saglabājusies muiža un saimniecības ēkas. Muižas ēkas apdarē vērojamas interesantas koka detaļas. Taču muižas nams stipri nolaists un netiek apsaimniekots. Muižas pagalmā – Daugavpils rajonā zināmā dziļākā aka (35 m). Netālu no muižas ceļa kreisajā pusē – kādreizējo ūdensdzirnavu vieta.

19. Kārļa Griguļa piemiņas akmens
Pazīstamais ornitologs un bērnu rakstnieks K. Grigulis (1884 – 1972) dzimis Salienas pagasta "Stumpuros", kur pagājusi viņa bērnība. Piemiņas akmens uzstādīts 1994.gadā un tajā iekalts gudrības simbols – pūce.

20. Salienas arkveida akmens tilts
Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis.

21. Salienas (Poguļankas) dižakmens
Valsts nozīmes dabas piemineklis. Daugavpils rajonā otrs lielākais dižakmens pēc Nīcgales Lielā akmens. Garums 5,0 m, platums 3,4 m, augstums 2,7 m, apkārtmērs 12,5 m.

22. Salienas (Tartaku) pareizticīgo baznīca
Baznīca celta 1894. gadā no šķeltiem laukakmeņiem ar  sarkanu ķieģeļu apdari. Zemi dievnama celtniecībai pareizticīgo draudzei ziedoja muižnieki fon Nīmani, bet līdzekļus– Pēterburgas lieltirgotājs A. Gruzdevs.

23. Červonkas (Vecsalienas) muižas pils un muižas parks
Tā ir viena no nedaudzajām Augšzemes muižām (1870), kurai saglabājies dižciltīgais veidols, autentiska logu vitrāža (19.gs.) un lielā zāle ar grezniem griestiem. Ēka celta neogotikas stilā un to sedz stāvs divslīpju jumts. Tās fasādes apdarē ir daudz sarežģītu un izteiksmīgu detaļu. Pili krāšņāku dara daudzās izbūves, jumtiņi, logailas, arkas, tornis un tornīši. Labi saglabājies arī muižas saimniecības ēku komplekss – divas kūtis, klēts un kalpu māja. Muiža piederēja fon Hānu dzimtai. Pils priekšā - plašs zāliens, bet līdzās - brīva plānojuma parks 3 ha platībā ar 14 eksotiskām koku sugām.

Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs

Daugavpils tūrisma informācijas centrs

Rīgas iela 22a, Daugavpils